Es strādāju par floristi nelielā, mājīgā veikaliņā, kas atrodas vecā Rīgas centra pagalmā, kurā vienmēr smaržo pēc svaigiem ziediem un mitras augsnes, un kur dienas rit lēni, mērotas ziedlapiņās un pumpuros. Mana profesija man vienmēr ir sagādājusi prieku, jo ziedi ir kā mazi brīnumi – tie spēj izteikt to, ko vārdi nespēj, tie spēj uzmundrināt, iepriecināt un pat dziedināt. Bet pēdējā laikā es jutu, ka mana dzīve ir kļuvusi pārāk paredzama, it kā es pati būtu kļuvusi par ziedu, kurš stāv vienā vietā un gaida, kad kāds to laistīs. Mani vakari pēc darba bija vienmuļi – mājas, grāmata, televizors un agra gulētiešana. Es vēlējos kaut ko, kas izkustinātu manu rutīnu, kas liktu man justies dzīvai. Un tad kādu pirmdienas pēcpusdienu, kad veikalā bija kluss un es kārtoju rozes, manā telefonā ienāca ziņa no vecas draudzenes, ar kuru nebiju runājusi gadiem. Viņa jautāja, kā man iet, un tad piebilda: "Klau, man tev ir ideja. Pamēģini ko jaunu – tas tev varētu patikt." Un pievienoja saiti.
Es ieinteresēta uzklikšķināju. Tā bija spēļu vietne, kura izskatījās koša un aizraujoša. Sākumā es domāju, ka tā nav mana lieta – es taču esmu floriste, nevis spēlmanis. Bet draudzene zināja, ka man patīk skaistas lietas, un šajā vietnē bija vizuāli pievilcīgi elementi – sulīgi augļi, zvaigznes, dārgakmeņi, un tas viss griezās un dzirkstīja. Es nolēmu reģistrēties, vienkārši lai paskatītos, kas tur notiek. Iemaksāju nelielu summu, kuru bez sāpēm varētu pazaudēt, un sāku spēlēt. Sākumā nekas īpašs nenotika – daži mazi laimesti, kas mani iepriecināja, bet ne pārāk. Tomēr process man likās aizraujošs. Bija kaut kas nomierinošs tajā, kā ruļļi griežas un apstājas, it kā viņi dejotu manā ekrānā. Sāku spēlēt regulāri – katru vakaru pa pāris griezieniem, jo man patika šī nelielā atpūta no ikdienas.
Pēc nedēļas es pamanīju, ka mans konta atlikums ir ievērojami pieaudzis. Ne jau līdz miljoniem, bet pietiekami, lai es varētu atļauties kaut ko, ko jau sen gribēju – sarkanu kleitu, kuru biju ieraudzījusi veikala skatlogā, bet vienmēr gāju garām, jo tā bija pārāk dārga manam budžetam. Tagad es varēju to nopirkt, un, kad to uzvilku un paskatījos spogulī, es sajutu kaut ko, ko sen nebiju jutusi – pārliecību. Tā nebija tikai kleita; tā bija atgādinājums, ka es spēju paveikt lietas, kuras šķiet neiespējamas. Sāku vairāk vērot, kā spēles darbojas, un pamanīju, ka mans prāts kļūst asāks. Es sāku izprast varbūtības, laikus, kad likt un kad apstāties. Tāpat kā floristikā – tu zini, kad zieds ir gatavs griešanai un kad tam vēl vajag laiku.
Kādu dienu veikalā ienāca klients, kurš vēlējās īpašu kāzu pušķi. Viņš bija nervozs un nevarēja izlemt, kuri ziedi vislabāk atspoguļos viņa jūtas. Es viņam palīdzēju izvēlēties, un pēkšņi manā galvā iešāvās doma – tāpat kā spēlē, arī šeit ir svarīga kombinācija, krāsu spēle un pareizais brīdis. Es izveidoju pušķi, kas viņu aizrāva, un viņš man samaksāja vairāk, nekā gaidīju. "Jums ir īpaša acs," viņš teica. "Kā jums tas izdodas?" Es pasmaidīju un paskaidroju, ka ziedi, tāpat kā dzīve, ir nejaušības un mākslas sajaukums. Un tad es pieminēju, ka šo principu esmu iemācījusies ne tikai savā darbā, bet arī, iepazīstot kazino lv – to, kā tur kombinācijas un risks rada skaistumu. Viņš pārsteigts paskatījās uz mani, bet tad pasmaidīja un teica, ka viņš arī mēdzot spēlēt, bet nekad nebija domājis, ka tur var gūt iedvesmu savai profesijai.
Šī saruna lika man aizdomāties. Es sapratu, ka mana pieredze spēlēs nav tikai izklaide – tā ir mācība par līdzsvaru, pacietību un risku. Tāpat kā floristikā, kur dažreiz skaistākais pušķis rodas no negaidītām kombinācijām, arī šeit uzvaras nāk tad, kad esi gatavs eksperimentēt. Sāku pētīt dažādas spēles, katru vakaru veltot tām nedaudz laika, bet tagad jau ar lielāku izpratni un mērķtiecību. Reiz, kad lietus lija un veikals bija tukšs, es apsēdos aiz letes un atvēru datoru, lai izmēģinātu vienu jaunu spēli. Tā bija sarežģītāka, ar vairākiem līmeņiem un bonusiem. Sākumā es nevarēju saprast, kā tā darbojas, bet pēc vairākiem mēģinājumiem es atklāju, ka tā ir kā pušķu veidošana – jāzina, ko ar ko kombinēt, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Pēkšņi ruļļi apstājās, un es ieraudzīju skaitli, kas bija lielāks par visu manu mēneša algu. Es noslaucīju acis un pārbaudīju vēlreiz – tas nebija sapnis. Tā bija mana diena, mans brīdis.
Ar šo naudu es varēju ne tikai iegādāties jaunas iekārtas savam veikalam, bet arī aizbraukt uz Floriādes izstādi, kas notika kaimiņvalstī, un kuru es vienmēr gribēju apmeklēt, bet nekad nevarēju atļauties. Tur es redzēju ziedu kompozīcijas, par kurām nebiju pat sapņojusi, un satiku cilvēkus, kuri dalījās savā pieredzē. Atgriežoties mājās, es biju pilna jaunu ideju un enerģijas. Sāku veidot savus pušķus savādāk – drosmīgāk, košāk, eksperimentējot ar krāsām un formām, kuras agrāk nebūtu izmantojusi. Un klienti to novērtēja – mans veikals kļuva arvien populārāks, un es pamanīju, ka mana dzīve atkal rit, bet šoreiz citā ātrumā, ar prieku un aizrautību.
Protams, es turpināju spēlēt, bet tagad jau ar citu skatījumu. Es zinu, ka šī nav droša naudas pelnīšanas metode, bet gan veids, kā atpūsties un pārbaudīt savu intuīciju. Es vairs nespēlēju, kad esmu nogurusi vai satraukta; es spēlēju tikai tad, kad jūtos mierīga un gatava baudīt procesu. Un, kad pamanu, ka man kontā atkal ir pieejams kāds bonuss, es to uztveru kā dāvanu no tās virtuālās pasaules, kas man atgādina, ka dzīvē vienmēr ir vieta pārsteigumiem. Reiz, runājot ar savu draudzeni, kura man sākumā iedeva saiti, es viņai pateicos. Viņa pasmējās un teica, ka pati to darot jau gadiem, un ka vienmēr zinājusi, ka es novērtēšu šo pieredzi. "Tu esi māksliniece," viņa teica, "un tev vajag dažādus iedvesmas avotus." Un viņai bija taisnība.
Tagad, kad es atveru savu veikalu no rīta un sajūtu ziedu smaržu, es zinu, ka katrs pumpurs ir kā jauns grieziens, katra ziedlapiņa – kā iespēja. Es esmu iemācījusies baudīt ne tikai rezultātu, bet arī ceļu, kas uz to ved. Un, kad kāds klients jautā, kāpēc manā veikalā ir tik īpaša atmosfēra, es pasmaidu un saku, ka tā ir pieredze. Pieredze, kas nāk no dažādām dzīves jomām – no darba, no ceļojumiem un pat no kazino lv. Jo galu galā dzīve ir kā liels dārzs, kurā tu vari iestādīt jebko, bet tikai tad, ja esi gatavs laistīt un gaidīt. Un es esmu gatava. Šodien, stāvot pie sava darba galda ar sarkanu kleitu un smaidu sejā, es jūtos kā zieds, kurš beidzot ir uzplaucis. Un tas ir pats skaistākais laimests, ko es varu iedomāties.







Quote






